Rudentiņis bagāts vīrs
Raža ir klāt – MANĀ BALKONĀ IR KO ĒST, NOPIETNI:) Laukos ir tāds teiciens – ja mājās nav ko ēst, paskaties ledusskāpī, ja ledusskapī nekā nav, aizej līdz dārzam (vai pagrabam) atkarībā no gadalaika. Tagad der dārza variants-man, balkons:) Nav jau Rimčiks, bet brokastīm tagad tomātus var salasīt, i dzeltenus, i sarkanus. Šogad laba vasara, viss ļoti ātri gatavs, toties augustā jau varēs tikai puķes laistīt.
Gurķi būs beigušies man, no 3 stādiņiem kādu kilogramu noēdīsim kopumā. Pēdējie 2 tagad gaida savu kārtu. Mazliet par karstu gurķiem bija, tāpēc nekāda dižā raža nesanāca. Nebija laika ļoti pētīt, bet laikam viens no 3 stādiņiem tāpat smuki noziedēja nevarot palepoties ar nevienu gurķi – sliņķis.
Zirņu pods smuki saauga-maz gan to zirņu un bet man dikti garšo-domāju, ka raža ļoti drīz tiks ievākta līdz beidzamajai pākstij.
Tomāti saauguši biezi, tagad visi aptuveni reizē sārtojas un dzeltenojas, ilgākais 2 nedēļas un noēsti būs. Maziņi jau tie balkona tomāti, bet ļoti labi garšo, tā mazliet saldenīgi un skābenīgi vienlaicīgi. Un savējie, tie jau pavisam labi garšo. Tikai divi stādi tagad tikai sāk augļus veidot-tiem it kā jābūt būtu melniem beigu beigās…nu paskatīsimies, kāti parasti zaļi, ziedi parasti dzelteni:)
Čili, kuru es nopirku vairāk dekorācijai, ļoti labi jūtas manā balkonā, labi saauga un jau puse ir spilgti sarkanā krāsā…kaut kas būs jāpasāk ar tiem…varbūt jāuzdāvā kādam….vai jāpaskatās, a ja nu pārziemo? Zinu vienu aso piparu kociņu draudzenes mājās, kurš atdzima daudzus pavasarus, taču šķirni gan nepateikšu. Pagaidām čili ir ļoti dekoratīvs un izdaiļo balkonu, lai dzīvo:)
Mēness zemenītes ražo pa odziņai, divām dienā – mazliet pievīla mani tante tirgū. Pirku dzeltenu un sarkanu zemeni-tagad abas sarkanas izrādījās, bet nu labi, tāpat feini uz zoba uzmest.
Un visbeidzot baklažāns….tas, kas tagad veidojas daiļo noziedējušo ziedu vietā man atgādina velnābolu pēc skata…kaut kāds zaļš, neskaists, durstīgs pumpurs. Īstens eksperiments pagaidām – cerams, ka vasaras pietiks, lai kāds auglis kaut paaugtos ja ne nogatavotos.
Ieskatam…
Avokado
Virtuvē uz palodzes man aug viens draudziņš – avokado. Arī eksperimentālā kārtā, jau otro reizi gan. Iepriekšējais eksperiments no sērijas “kas notiks, ja avokado sēklu vienkārši ieliks podā ar zemi un palies ūdeni virsū” beidzās bēdīgi – laikam dzīvoklis bija pārāk vēss un mazais kociņš neizdzīvoja pēc pirmo 4 lapu parādīšanās.
Šoreiz viss sākās tāpat, ēdām avokado un ielikām podā ar zemi, kā reiz viens brīvs izrādījās. Tāpat kā iepriekšējo reizi – nekas ilgi nenotika, aptuveni pusotru mēnesi vai pat divus laistīju smuki tukšu podiņu ar zemi. Tad no zemes izdīga mazs stādiņš, tāds kā kātiņš un vienkārši stiepās garumā līdz kādiem 13 cm augstuma, tad sāka laisties pirmās lapas. Avokado aug ļoti interesanti, lapas dīgst vainagiem, viena kārta izaug, tad nākamā, tagad jau kādas 4 vai 5 kārtas manam audzēknim ir izaugušas.
Izskatās aptuveni šādi…
Dabā avokado ir diezgan paliels koks, bet, ja nu kas, dāvāšu botāniskajam dārzam:)
Baklažāni zied ļoti krāšņi
Šī vasara ir izrādījusies laba arī baklažāniem, kas diezgan mīl siltumu. Tieši baklažānu dēļ, kas ļoti kupli salapojuši, balkonā vairs drēbes netiek žāvētas, jo tur ir mani džungļi un drēbju žāvēšanai pamaz vietas:)
Nezinu, vai neaizkaltēšu vai kā citādi nenozūmēšu manus trīs baklažāna stādus, tāpēc steidzu stāstīt un rādīt, ka ziedi vien ir ārkārtīgi interesanti. No necila velnābolam līdzīga pumpura izaug skaists violets zieds ar dzeltenu vidu, kas ziedēšanas sākumā ir tumšs un arvien izbalē. Zieds ir diezgan biezs, ciets, aptuveni 5 cm diametrā un mazliet attāli atgādina milzīgu kartupeļa ziedu.
No vārgiem kātiņiem…
par košu augu..
tālāk manīs:)
Lietus
Dabas skaistumu nevar pārspēt, ne arī pienācīgi attēlot. Lietus līstošs retām lielām lāsēm rietošas saules staros ir lielisks skats.
Nokarenās petūnijas
Rīgas centrāltirgū sastopama kundze, kuras vārdu diemžēl neatceros, kura pārdod neparastas un ārkārtīgi skaistas pētūnijas. Lai gan manā balkonā galvenā vieta ir atvēlēta ēdamām lietām, pērkot stādus es nevarēju noturēties nenopērkot vienu nokarenās petūnijas stādu – pie tam, Ls 1,50 ir pievilcīga cena.
Īsts skaistums..
Tomātu kopšana balkonā
Tomātu kopšana balkonā maz atšķiras no siltumnīcas tomātu kopšanas. Laistīšana, protams, ir svarīgākais, šeit jāatceras, ka tomātam nepatīk ilgstošs mitrums-purviņu nevajag uzturēt. Es stādu tomātus kūdras substrātā, kas ilgstoši uztur mitrumu. Tā kā no pusdienlaika līdz rietam mans balkons ir saulē, tad es tos laistu reizi trīs dienās, citreiz katru otro dienu, jo karstumā pat kūdra nespēj noturēt mitrumu.
Šī rakstiņa mērķis ir pastāstīt, ka svarīga darbība tomātu kopšanā ir jauno sānu dzinumu, kas cītīgi aug, noplūkšana. Šī rīcība ir jāveic laikā, kad jau ir sākuši veidoties augļi un ziedi turpina ziedēt. Jānoplūc sānu dzinumi stāda apakšpusē, atstājot dažus augšā, kas var vēl izaugt līdz ziedēšanai un izveidot augļus vēl sezonas laikā. Jāplūc arī apakšējās lapas, jo tās sāk bojāties un atņem augam spēku. Sānu dzinumu un apakšējo lapu noplūkšana augļu veidošanas laikā nepieciešama, lai augs visus spēkus veltītu augļu gatavināšanai.
Protams, nekas ļauns nenotiek, ja stādam ļauj augt tā kā tam patīk, augļi veidojas lēnāk, bet stādi ir apauguši no pamata līdz galotnei.
Parādās pirmie tomāti…
šādi izskatās sānu dzinums…
…un, kad viss liekais noplūkts, tad skats ir aptuveni šāds…
Ceru, ka šī vasara būs saulaina, naktis būs siltas, tad man ir cerība sagaidīt sarkanus, dzeltenu un melnus tomātus (dabūju divus interesantus stādiņus – redzēs, kas no tā sanāks)
Balkonā viss sāk notikt
Jā, balkons jau zaļo! Nu jau 2 nedēļas zaļo, bet maģistra darba tapšanas dēļ nav sanācis ne rindiņas uzrakstīt. Tātad, no 11.maija balkonā sparīgi aug sīpoli, tomāti, baklažāni, lauka gurķi un lapsenes. Gurķi zied gan, bet dominē tukšie ziedi….domāju, ka lauka gurķim tomēr ir pārāk karsti manā balkonā dienās, kad spīd saule – no pusdienlaika līdz vakaram solārijs…
Interesanti, ka šogad saules starojums ir diezgan ņiprs. Iepriekšējā vasarā augi auga tāpat 7 stāvā citā balkonā ar mazliet citādāku izvietojumu, kuru saule pilnīgi apspīdēja aptuveni 2 stundas ilgāk nekā tas ir šajā balkonā, taču pagājušajā vasarā tomātiem lapas neapdega, kā tas ir šogad….sauļojieties prātīgi:)
Vakardien sasējām zirņus – parastos cukurzirņus. Saprotu, ka laukā tiem būtu jaukāka dzīve un vairāk vietas, taču interesanti, varbūt var kaut kas sanākt. Vēl noteikti nepieciešamas zemenes un kādi pāris siltumnīcas gurķi (ja nu tie lauka gurķi tomēr ….uz labākiem medību laukiem:). Protams, kaut kas ziedošs arī vajadzīgs – lai balkons kā kafija ar zefīra putiņām!
Šeit balkona dārziņam ir kādas 4 dienas…
Un 2 nedēļu laikā jau saaudzis biezi
Gurķi ar baklažāniem pagaidām draudzējas
Lapsenes arī vēlējās ierīkot savu namiņu, bet nācās viņas apbēdināt…
Pagājušajā gadā sirseņi lidinājās, tādu kaimiņu jau pietiek:)
Gurķu briesmas
Kopš 17.marta, kad sasēju vairumu visa kaut kā, ir pagājis pusotrs mēnesis. Bet tā kā pavasaris ir diezgan formāls šajā gadā, mums draud gurķu briesmas:) Gurķi aug ļoti strauji, sākuši ziedēt un audzēt pirmos augļu aizmetņus-tādus centimetru garus gurķēnus. Tas viss jau būtu labi, bet mūsu mazajā istabā ir sajūta, ka kādā rītā pamodīsimies ieauguši gurķos:)
Re kā tas notiek:) Sākumā pavisam mīlīgi…..
Uzmanīgs vērotājs pamanīs manas kokteiļsalmiņu konstrukcija gurķu atbalstam – sākumā četri salmiņi savienoti ar diegu, tad tie paši salmiņi aukšgalā savienoti ar salmiņiem un visbeidzot vēl viens stāvs pievienots tam pirmajam. Salmiņi tika savienoti vienkārši ar skavotāju, ruji, bet efektīvi. Pēc tam gan bija mazliet jāpiesien tie gurķi, jo salmiņi gurķu kātu svaru vairs neizturēja un gurķi sāka līst kur tiem pašiem patika – vislabāk patika aizkaros, kuri šobrīd ir sastumti malā, lai gurķi nepieauž tos ar ķerstīgajām stīgām.
Nākamreiz šie paši gurķi pozēs kamerai jau uz balkona, jaunā, interesantā pozā:)
Lauka gurķi
Gurķu sēklas dīgst tik skaisti!
Pagājušajā gadā man uz balkona bija siltumnīcas gurķis, auga labi un deva ražu, šajā gadā man ir Napoleona cienīgs plāns – iekārtot gaisa dārzu lauka gurķiem. Manīs, kā izdosies:)
Dilles un loki
Dilles un loki, tie ir mani pavasara zaļumi – vienīgais, ko vēl neiesēju, jo veikalā aizrāvos ar tomātu un baklažānu sēklām, ir rukola, kas pavasarī ir visgardākā. Vēlāk uz balkona arī sēju, lai varētu ēst maigas, nepāraugušas lapiņas, bet tomēr visgardākie ir tie pirmie salātiņi:) Garšaugu gardēži var savam vēderpriekam izvēlēties dažnedāžādus augus – pētersīļus, dārza kreses, lapu sinepes, majorānu, pupu mētru, lapu kārveles, gurķu mētru, maurlociņus, estragonu, timiānu, melisu, izopu, piparmētras, lupstājus un vēl un vēl, bet uz manas ļoti maziņās palodzes labi sadzīvo loki, dilles, baziliks un rukola.
Par lokiem
Kādreiz bija ierasts likt sīpla galviņu ūdenī, lai dzen saknītes un lociņus, taču es stādu sīpolus zemē, gan smaciņa nav no veca sīpolūdens, gan ilgāk var ražu vākt. Pagājušajā pavasarī saldējumu kastes labi noderēja, bet šajā pavasarī 2-litru ietilpības piena pakas – smuki var daudz sīpolus sarūmēt, jo piena pakas malas mazliet padodas.
Loki dīkst diegan ilgi-5-6 dienas jāgaida, bet kad “zaļie mati” ir ārā, tad tie var paaugties pat līdz 2 cm dienā. Ja loki ir virtuvē, tad var ļoti ērti sēdot pie galda paplūkt un uzreiz svaigu ēst, ērti un veselīgi:)
Loku raža visu laiku
Vasarā vecās sīpolgalvas diemžēl vairs nav labas lokiem, taču tad talkā nāk sīksīpoli. Ja sīksīpolu stāda dārzā, tad tas tur izaug par lielu un dūšīgu sīpolu ar bieziem lokiem, taču uz balkona (manā gadījumā tas ir saulains), sīksīpoli ļoti labi noder tieši loku ieguvei. Tā nu loki man ir visu vasaru.
Sīksīpoli lokiem (vēl pa vidam dilles pēcāk sasēju, tad pavisam jauki izskatījās)
Par dillēm
Dilles gan ir diezgan cimperlīgas, bet es sēju gan uz palodzes, gan pēc tam uz balkona. Sadīgst ātri, 4-5 dienas un jau mazie kātiņi ir ārā no zemes. Šķirnes izmēģinājos visādas, lielu atšķirību nemanīju. Pagājušajā gadā sēju 5l ūdens pudelē, kam viena mala nogriezta, šogad dažādos mazākos trauciņos-krējuma, jogurta un nogrieztu minerālūdens pudeļu traukos. Tam nav nozīmes, kāda veida traukos sējat, tikai jāievēro 2 nosacījumi – 1)trauku apakšā ir jāizveido caurumiņi, lai dilles elpo un purviņš neiedzīvojas, un 2) sējot dilles ir vajadzīgs trauka dziļums. Dilles var sasēt diezgan biezi blakām, bet tā kā tām ir garas saknes, tad zemes slānim 15 -20 cm dziļums būtu vismaz nepieciešams.
Vēl dillēm patīk siltums – uz palodzes ar to nav nekādu problēmu, jo radiatori ir tuvumā un rada dillēm “silto nakšu” sajūtu, bet uz balkona tāpat kā dārzā, dilles aug tad, ja naktis nav aukstas. ja naktis ir vēsas vasarā, tad dilles tādas nīkulīgas vien būs. Taču tas nekas, garšo jau tāpat labi:)
Pagājušā pavasara dillītes (pēc tam šis pats trauks deva ražu arī uz balkona līdz vasaras beigām gandrīz)
Šī gada diļļu vaga (nav nolūks neko citu reklamēt, kā vien dilles)
Papildus viens stāsts par to, kā laukos ļoti agri ēst dilles, kas augušas ārā (reāls stāsts iz dzīves).
Rudenī vajag savākt visus diļļu kātus dārzā un tādā biezā čupā nolikt kaut kur pie šķūņa, vai žogmalē, tur, kur ir laba zeme un pavasara saules stari ātri kausē sniegu un ir mazliet aizvējiņš no vienas puses. Pavasarī, kad viss sāk kust, nevajag steigties tos kātus savākt, lai pastāv, kamēr tāds īstens siltums iestājas, maijs piemēram (jo marts, nebūs labākais piemērs paskatoties pa logu). un zem tās čupas, kā brīnums, būs smuki sadīgušas izbirušās diļļu sēklas.
Ēdam zaļumus:)